Darba kolēģīte kādu dienu palūdza manu palīdzību. Vajagot uzšūt bērnu tautas deju kolektīvam 12 puišu kreklus. Sagādāja man audumu un paraugu-gatavu kreklu. Izgatavoju piegrieztni, izdriezu detaļas un sāku šūšanas procesu.

Sākumā biju diezgan nobažījusies par kvalitatīvu darba rezultātu, bet, kā saka- acis darba izbijās, rokas darba nebijās. Visus kreklus izdevās ļoti labi sašūt. Par to visi bija priecīgi- gan mana kolēģīte, gan mazie dejotāji, gan arī es pati.