Adīti uzroči

Zilganajiem uzročiem – pulsa sildītājiem izmantota smalka pusvilnas dzija (adatas Nr. 2) un 9 numura pērlītes. Raksta raports atkārtojas divas reizes.

Melnajiem uzročiem – rupjāka dzija (adīts ar Nr. 3,5 adāmadatām) un lielākas pērlītes (Nr. 7). Raksts adīts tikai virspusē. Abi izstrādājumi adīti kreiliski, vajadzīgajās vietās ieadot pērlītes.

Advertisements

Austa rokassprādze no pērlītēm – 2

Austa_rokassprādze_2

Austa rokassprādze no pērlītēm

Pērļota rokassprādzeRokassprādzes garums-18 cm, platums-4 cm. Pērlītēm 10. izmērs

Dūrainīši

Saņēmu pasūtījumu- vajag uzadīt 2 pārus cimdu. Vienam jābūt tautiskam, etnogrāfiskam, bet otram- ikdienišķam, vienkāršam. Bija jāķeras pie darba.

Etnogr_duuraini1

Pirmo adīju tautisko cimdu pāri. Izmantoju KLIPPAN SAULE dziju, adāmadatas Nr.2. Sazīmēju etnogrāfiskos rakstus pa rūtiņām. Tas laikam bija visgrūtākais posms, jo ar zīmēšanu vien nepietika, vajadzēja arī sarēķināt valdziņus tā, lai raksts sanāktu vienmērīgi visapkārt un izskatītos skaisti. Varu pačukstēt, ka sākumā biju iecerējusi daudz savādāku, krāsaināku un sarežģītāku rakstu nekā redzams attēlos. Bet, manuprāt, arī šim manam darbiņam nav ne vainas- tas būtu tā ļoti pieticīgi sacīts…

Etnogr_duuraini2

Otram dūrainīšu pārim izmantoju dziju ALIZE un mohēras smalko pavedienu. Cimdiņu virspusē ieadīju 6 valdziņu pīni.

Vienkarsie_duraini

Šo cimdiņu adīšana nesagādāja grūtības un darbiņu paveicu divās dienās. Rezultāts iepriecināja gan mani, gan pasūtītāju. Vienīgi ar šo pārīti bija tā, ka tie labāk izskatījās uz rokas, jo nevelkot tie it kā sarāvās, un, ja man tos vajadzētu pārdot veikalā, tad neviens droši vien uz tiem neskatītos, jo tie nebūtu tik pievilcīgi kā etnogrāfiskie dūraiņi.

Bet man pašai tie vienkāršie patika vairāk-likās siltāki un mīlīgāki. Un es jau saņēmu nākošo pasūtījumu- uzadīt līdzīgu vienkāršo cimdu pāri. Gan jau jūs arī redzēsiet, kā tas izdevās.

Tautiskie krekli

Darba kolēģīte kādu dienu palūdza manu palīdzību. Vajagot uzšūt bērnu tautas deju kolektīvam 12 puišu kreklus. Sagādāja man audumu un paraugu-gatavu kreklu. Izgatavoju piegrieztni, izdriezu detaļas un sāku šūšanas procesu.

Sākumā biju diezgan nobažījusies par kvalitatīvu darba rezultātu, bet, kā saka- acis darba izbijās, rokas darba nebijās. Visus kreklus izdevās ļoti labi sašūt. Par to visi bija priecīgi- gan mana kolēģīte, gan mazie dejotāji, gan arī es pati.

%d bloggers like this: